Tikai caur ticību varam satikties ar mīlestību.
Ticību labajam, taisnībai, Gaismai, dziedināšanai.
Ja ir ticības iztrūkums, tad tas ir kā šķērslis, kas atrodas priekšā tam, pēc kā it ka tik ļoti ilgojamies. Vēlamies, lai tas notiktu.
Šaubas var būt spēcīgākas par ticību.
Cik bieži ir dzirdēts – Es ticu, bet tomer baidos, tātad nespēju uzņemties atbildību par sevi.
Bailes ir kā durvis, kuras būs jāatver, uzticoties tam, ka notiks pats labākais.
Cik daudz ir staigāts gar šīm durvim uz priekšu un atpakaļ, ieminot bedri, kurā pats vari iekrist.
Tāpēc, lai nenonāktu savās paša radītās lamatās, šis solis ir jāsper, durvis jāatver un jādodas uz tikšanos ar nezināmo.
Tas ir apzināts solis pretī milestibai.
Mīlestībā ir liels spēks.
Ar ticību varam pie tā piekļūt.
Būt un dzīvot.

Maija Kadiķe