Atlaižot savu iedomāto dzīves scenāriju, atļaujam Radītājam rakstīt mūsu likteni un dzīves grāmatu.
Tam ir vajadzīga drosme, lai atbrīvotos no citu cilvēku priekšstatiem par lietu kārtību, ko esam pieņēmuši par savējo un sabiedrības uzspiestiem šabloniem.

Tikai izejot no šiem ierobežojumiem, atveram brīvu telpu dievišķā klātbūtnei.

Tā ir spēja uzticēties un ļauties nezināmajam kā savam labākam draugam.
Esot dziļā iekšējā ticībā, un uzticoties Gaismas pasaules vadībai, varam to paveikt.

Mīlestībā un ar prieku.

Maija Kadiķe