Ja ir grūti ieskatīties acīs citiem cilvēkiem, tas nozīmē, ka neesi vēl ieskatījies sevī.
Tas patiesi nav viegli – vērst skatienu savā pasaulē un atzīt, ka viss, kas tur ir, ir mans. Gan bailes, dusmas, aizvainojumi, arī prieks, laimes mirkļi un sapņi par nākotni.
Tikai, skatoties uz sevi ar patiesības acīm, modinām sevi.
Ar savu pieredžu pieņemšanu un pateikšanos par tām sākas apzināts Ceļš. Pirms tam dzīve ir kā būšana laivā, kurai nav stūrmaņa un ko svaida uz vienu un otru pusi.
Kad pieņemam savā dzīvē Lielo Gaismas spēku, vētra norimst un laiva uzņem skaidru dzīves kursu.
Ja ir grūti ieskatīties acīs cilvēkiem un noturēt skatienu, tad tās var būt bailes no tā, ka citi ieraudzīs acīs to, ko pats vēl slēp no sevis.
Ej savā dziļumā un pieņem sevi un savu Dvēseles Ceļu ar pateicību.
Tad atver acis un droši ielūkojies kāda cilvēka acīs.
Bailes būs izgaisušas. Tev vairs nav ko slēpt no citiem.
Tu esi godīgs pret sevi, tātad pret katru un visiem.
Tavās acīs ir tava Dvēsele.
Un Tu redzi Dvēseli otra cilvēka acīs.

Ieskaties!

Maija Kadiķe