Dzīve ir kā vilciens, kas pašlaik uzņem arvien lielāku ātrumu.
Varam uz kādu laiku iesnausties vai pazvilnēt pie lodziņa, varbūt pat izkāpt uz mirkli kādā pieturā. Bet mēs visi esam šajā vilcienā, ko saucam par dzīvi un kas kustās arvien ātrāk, jo tagad ir tāds laiks, kad enerģijas uzņem paātrinājumu.
Var protams izlikties neredzam vilcienu sevī un turpināt turēt galvu zem spilvena.
Bet vilcienā, pašā it kā negaidītākā mirklī, vienmēr iekāpj kontrolieris. Un tā ir dzīve, kas uzliek roku uz pleca un prasa, kur ir tava biļetīte. Dzīve modina. Tas var būt arī sāpīgi cilvēciskam ego. Bailes, zaudējumi, slimības, aizvainojumi liek sarosīties un paskatīties, cik esmu ieguldījis sevī laika un mīlestības, lai atvērtu plašāku apzināšanos un tātad sagatavotu sevi kontroliera vizītei.
Kontroliera uzdevums ir modināt un mudināt, lai cilvēks ielūkojas sevī vēl un vēl dziļāk, meklējot atbildes uz jautājumiem, kurus zināja jau sen, bet tie nebija ērti, jo lika apstāties un ieraudzīt to, ko tik ilgi slēpa pats no sevis, izprast sevi un savu dzīves jēgu.
Kāpēc esmu tagad šeit uz Zemes šo lielo enerģētisko pārmaiņu laikā?
Vai pasaule, kuru radu ap sevi, ir laimīga? Ko es spēju dot sev un citiem cilvēkiem? Vai spēju mīlēt un dalīties ar mīlestību? Nesavtīgi un no sirds.Vai dzīve uz Zemes pēc mana ,,apmeklējuma,, kļūs labāka? Ko esi paveicis ne tikai savā dārzinā,bet visas cilveces nākotne?
Tādi ir kontroliera jautājumi. Un kad viņš atnāk, tad jāmeklē ir biļetīte - atbildes uz jautājumiem, ko visu laiku ir uzdevusi sirds apziņa.
Tagad ir tāds laiks.
Vilciens ir uzņēmis ātrumu.
Ja kādu cilvēku it kā pēkšņi izsēdina no vilciena, kas saucas dzīve, tad varam padomāt, kāpēc tā notika.
Tā ir iespēja.
Ieklausīties un saprast sevi savā vilcienā.

Maija Kadiķe