Savas sievišķās identitātes sajušana.
Katrā sievietē mājo kaut kas ļoti īpašs, ko viņa iespējams pati vēl apzināti nav sajutusi. Tā saknes ir tik dziļas, ka dažreiz ir jāpavada daudzi gadu desmiti vai pat vairākas dzīves, lai līdz tam nokļūtu vai pie tā atgrieztos. Pie savas sievišķās identitātes sajūtas. 
Bieži vien ārējās formas un to izpausmes nemaz neliecina par patiesu iekšēju sievišķību. Sabiedrības uzspiestie šabloni un prasības tieši atdala no īstās identitātes jeb sava kodola sajušanas.


Kas tad slēpjas aiz vārda – sieviete? Katram atnāk savi priekšstati un vīzijas, bet visa pamatā ir pirmsākums. Jo patiesībā sieviete jeb sievišķā enerģija ir kā pirmsākums visam. Tā ir kā māli, no kuriem veidota visa zeme un dzīvais ap to. Apjaušot sevi kā pirmsākumu, nevis kā kaut kā produktu, sākas atgriešanās pie sevis.
Varam iztēloties savu iekšējo sievieti sevī kādu vien vēlamies, bet, ja nerīkosimies saskaņā ar viņas impulsu, tad tik un tā būsim no viņas atdalītas. Bet šos impulsus iekšējā tīrā sievišķā enerģija dod visu laiku. Tie var būt kā pavisam sīki, tikko sajūtami uzplaiksnījumi apziņā, kas liek apstāties un uz brīdi apturēt domu plūdumu. Parasti šāds impulss nāk kā aicinājums ieklausīties. Pēc nelielā impulsa bieži vien pieslēdzas domājošais prāts un dievišķā dzirksts pazūd, kā nebijusi. Brīžos, kad prāts ir atslābis, apskaidrības mirkļi var kļūt ilgstošāki un aizvest pie kādas vērtīgas atziņas. Pie atziņas par sevi pašu un par no savas rīcības izrietošām kopsakarībām. Tas ir skaists mirklis, kas liecina par tuvošanos savai sievišķajai identitātei. Kad šo brīžu kļūst daudz, un tie sāk summēties vienā lielā skaistā procesā, ko varētu nosaukt par sevis atpazīšanu, iluzorais jeb pašas izdomātais iekšējās sievietes tēls sāk izgaist, un veidojas jauna sieviete jeb, vienkārši sakot, parādās patiesā aina, kurā atpazīstam gan savas vājās, gan savas stiprās puses. Un abas ir labas, jo ir manējās, tātad pašas radītas. 
Bet arī aiz tā visa, ejot vēl dziļāk, atveras kaut kas vienreizējs un īpašs – tīrais sievišķais pirmsākums. Tā ir enerģija, ar kuru atnācām kā sievietes pirmo reizi uz planētu Zeme. Tajā ir tīra Dieva izpausme Sievietes enerģijā un formā. Viņa, kā daļa no Dieva, ir ienākusi matērijā, lai darītu pasauli ap sevi un sevi pašu laimīgu. Tātad dievišķu.
Tur ir mūsu katras pirmuzdevums. 
Tur ir mūsu spējas un tur ir mūsu sirds. 
Šīs sievietes ir tik mīloša, cik Dievs mīl cilvēkus.
Līdz ar to mīlestība, ko izstaro sievietes pamata enerģija, ir dziļi iekšēja un nemainīga.
Viņa vienkārši ir Sieviete. 
Tātad Zeme Mīlestībā.

Maija Kadiķe

Pievienot komentāru

Aizsardzības kods
Atjaunināt

Kā tā var palīdzēt?

  • Uzlabo savas un apkārtējo dzīves kvalitāti
  • Iegūt saikni ar dievišķo sevī un sev apkārt
  • Dzīvot harmoniskāku dzīvi