Dzīve kopā ar Eņģeļiem.Kad dzīvojam kopā ar Eņģeļiem.

 

Eņģeļi ir Gaismas būtnes, kas vienmēr ir mums blakus.
Ja spējam noticēt un pieņemt Eņģeļu klātbūtni savā dzīvē, tā var izmainīt vidi apkārt mums.
Eņģeļi ienes bezgaldaudz Gaismas un mīlestības, kas ieskauj gan ķermeni, gan domas, gan sajūtas.
Jo vairāk esam apzināti kopā ar Eņģeļiem, jo pastāvīgāka ir Viņu Gaisma un mīlestība, kas piepilda sirdi, emocijas un arī ķermeni.
Katra diena, kas sākas ar Eņģeļu klātbūtnes sajušanu un pateicību Viņiem, tuvina mūs mums pašiem. Jo Eņģeļi ir Gaismas un Mīlestības atgādinājums par mūsu gaismu un mīlestību.
Laime tas ir CeļšLaime tas ir Ceļš.
Ceļš sākas no sevis paša.
Būtisks solis šajā Ceļā ir sevis pieņemšana. Censties saskatīt visas puses, gan gaismu, gan ēnu tik, cik šobrīd varam, esot godīgi pret sevi. Ieraudzīt tās lietas, kas ir jau ieliktas kā dievišķas dāvanas, kā arī tās, kas vēl ir jāpilnveido. Galvenais ir nenoniecināt sevi un arī nepacelt pāri citiem cilvēkiem. Tad varam būt pēc iespējas vairāk savā Centrā - sirdī.
Pieņemot sevi, pietuvojamies savam laimes Ceļam. Tieši savam, jo katram no mums tas ir īpašs un vienreizējs.
 
Atvērt sevī Lielumu.Atvērt sevī Lielumu.

 

Kad klusuma balss skan vispakārt, kad esmu savā sirds Gaismā, tad zinu, ka esmu gatava kaut kam lielam.
Tas lielais ir manī pašā.
Bet tikai tad, kad esmu tam atvērta, lielais var notikt.
Tā ir dzimšana, kas notiek atkal un atkal no jauna.
Katru gadu, ar katru jaunu savas apziņas posma atvēršanu, Lielie Gaismas spēki dod šo iespēju – atvērt sevī Lielumu.
Tikai mūsu ticība un apzināts Ceļš tam tuvina.
Soli pa solim, ar katru ieelpu un izelpu tik cik varam un vēl mazliet
Gaismas Lielums sākas no mazumiņa.
Ceļš pie laimes.Ceļš pie laimes.

 

Lai cilvēks būtu patiesi laimīgs, viņam ir jāatbrīvojas no domām par to, kādam vajadzētu izskatīties citu acīs.
Priekšstati veido ierobežotu telpu, tātad nebrīvi. Ja cilvēks nav brīvs, viņš nespēj būt patiesi laimīgs. Tikai izejot no priekšstatu kastītes, varam arvien vairāk tuvoties savam patiesajam Es.
Ir jārēķinās ar to, ka citos cilvēkos, iespējams, ka arī pašos tuvākajos, mūsu iziešana no ierobežotās telpas var izraisīt neizpratni un pat dusmas. Tas notiek tāpēc, ka arvien vairāk sākam atrasties ārpus kontroles zonas, tātad citu ietekmes un pārvaldīšanas.
Ceļš uz Mājām.
Sava Ceļa sākumā mēs jau esam tas, kas ESAM, tikai esam to aizmirsuši.
Tāpēc sevi ir jāatceras un mūsu zinātkāre kā dievišķs dzinējspēks liek meklēt.
Tas ir kā iziet no Mājām un klīst pa pasauli. Meklēt laimi, lai kādu brīdi, kad viss jau ir izmēģināts, atkal atcerētos par Mājām, un tajās atgrieztos.
Lai atcerētos, ir jāaiziet.
Ir jāiziet ārā no savas šaurības, las ieraudzītu savu Lielumu.

Kā tā var palīdzēt?

  • Uzlabo savas un apkārtējo dzīves kvalitāti
  • Iegūt saikni ar dievišķo sevī un sev apkārt
  • Dzīvot harmoniskāku dzīvi