Ceļš pie sevis.Ceļš pie sevis.
Ja gribi un ļoti centies būt labs visiem, tad nebūsi labs nevienam un vispirms jau pats sev.
Tikai esot kontaktā ar sevi un savām patiesajām vajadzībām, ir iespēja saklausīt citus un viņu vajadzības un nodomus, vēlmes un sapņus.
Katram dzīvē ir savi uzdevumi, kuri jāpaveic. Ja esam saiknē ar sevi, tad viss notiek harmoniski un saskaņoti ar iekšējo būtību. Ja nav kontakta, tad cilvēks var atrasties emocionālā badā, justies neatzīts un nenovērtēts.
Bet patiesībā viņš nav novērtējis pats sevi jeb precīzāk – vēl nav ieskatījies sevī, savā dzīvē un liktenī , tātad iespējās, ko tas sniedz.

Būt mīlošam.Ja spējam piedot visiem un ari piedot sev visās dzīvēs, laikos un Visumos, tad atveras Avots, kas ir žēlsirdība.

Tas dod iespēju patiesi sajust, redzēt, dzirdēt citus cilvēkus un tātad arī viņu sāpes un ciešanas.

Būt kopā ar cilvēkiem un vienlaicīgi savienotam ar Dievišķo Gudrību sevī, kas zin, ka sāpes un ciešanas ir ego radītas.

Šī zināšana nāk no paša pieredzes un tāpēc palīdz būt izprotošam un mīlošam visu laiku, apskaujot cilvēkus un sildot ar savas Sirds Gaismu.

 

Maija Kadiķe

Kad izvēlamies Gaismu.Kad izvēlamies Gaismu.
Ja spējam pavērties apkārt un saskatīt dažādu lietu kopsakarības, tad varam tās ieraudzīt arī savā dzīvē.
Jo, kad diena pelēka škiet, tad , paskatoties dziļāk, ieraugam, ka patiesībā tā pēc Gaismas ilgojas un uz to tiecas.
Tāpat notiek arī ar mums.
Kad Dvēselei sāp.Ir tāds vārdu salikums – Dvēseles sāpes.
Tas nebūt nenozīmē tikai cilvēciskas ciešanas.
Dvēselei sāp tad, ja cilvēks ir ignorējis tās impulsu un novirzījies no sava Ceļa, tātad nav izdarījis izvēles par labu Gaismai.
Sāpes var būt arī fiziskā ķermenī, sirdī. Tas ir impulss no Dvēseles par to, ka kaut kas ir jādara savādāk. Tātad – Ieklausies! Mainies!
Lai iemācītos mīlēt.Lai iemācītos mīlēt.
Mēs esam šeit uz planētas Zeme, lai iemācītos mīlēt.
Tas ir vienīgais un galvenais uzdevums.
Caur dažādiem notikumiem un cilvēkiem tas notiek ar mums.
Ceļš pie mīlestības var būt arī sāpīgs, jo ir jāatbrīvo sevi no visiem iepriekšējiem priekšstatiem par mīlestību un jāiegūst līdzsvars savā Gaismas sirdī.
Sirds ir tā vieta, kur savienojas cilvēciskais ar dievišķo. Tie abi var sākumā strīdēties, oponēt un diskutēt viens ar otru līdz beigās notiek miera izlīgšana un viens otra pieņemšana.
Tam seko savienošanās ar Lielo Gaismu sevī un iestājas harmonija un miers, kas ved pie dievišķās mīlestības plūsmas šeit uz Zemes.

Kā tā var palīdzēt?

  • Uzlabo savas un apkārtējo dzīves kvalitāti
  • Iegūt saikni ar dievišķo sevī un sev apkārt
  • Dzīvot harmoniskāku dzīvi