Mīlestības ziedā.Mīlestības ziedā.


Saule silda manu sirdi

līdz tā arvien lielākā mīlestībā atveras.

Saules stari pieskaras sirds zieda ziedlapiņām,

tās noglāsta un palīdz atraisīties.

Tā ir Tava Gaisma, Dievs,

kas kopā ar Sauli pieskaras manai sirdij.

Lasīt tālāk: Mīlestības...

 

Zvaigžņu josta.Ar katru elpas vilcienu

manī arvien vairāk ienāk miers.

Tā saknes ir tik dziļas, ka savieno mani

ar pašu svētāko Zemes vietu.

Tā ir Zemes sirds, kura sniedz savu siltumu visam,

 kas dzīvo uz Zemes.

Lasīt tālāk: Zvaigžņu josta.

Tad, kad saule uzausīs,

teiksi Tu man klusu – drīz.

Atnāks nakts un aizies rīts.

Zāles stiebrā migla trīs.

Lasīt tālāk: Tad, kad...

Es zinu, ka būs lidojums

Uz planētu, kur debess jums

Pie pirkstu galiem pieskaras.

Tad nožūs visas asaras.

Lasīt tālāk: Notikums.

Es neredzēju tavas acis,

Kad Tu no rīta pamodies.

Vai viņas skatījās uz sauli?

Vai šodien mēness ceļu ies?

 

Lasīt tālāk: Acis (2)

Zīmējot ar putekļiem uz ceļa

Tu man ļāvi sevi izdomāt

kad pie tikko nobirušām lapām

pieliecos es tuvu tuvu klāt

 

Lasīt tālāk: ***

Šovakar es rakstu Tev

rakstu putekļus un vēju

šovakar es rakstu Tev

to ko rīt es noklusēju

 

Lasīt tālāk: Šovakar es...

Ir pavisam vienkārši vārdi

Un pavisam vienkāršs stāsts.

Esam tik kaili un vienādi.

Vai kādam nepietrūkst glāsts?

 

Lasīt tālāk: Pavisam...

Baltas pienenes zeltītās pļavās.

Baltais lietus klusumā līst.

Esmu droša es tavās skavās,

Kad pasaule uzzied un vīst.

 

Lasīt tālāk: Kad pasaule...

Esi manas acis.

Kļūsti par manām rokām.

Bulta, kas iemigusi,

Domāta bija lokam.

 

Lasīt tālāk: Esi manas acis

Es tavas acis meklēju

caur dzīvēm un atmiņu lapām.

Daži triepieni krāsas

uz audekla kārtojas.

Viss rudens sarkanās krāsās.

Vienā zibsnī, kas atnāk no debesīm

un zvaigžņu putekļos staro,

ir ielikts Visuma pirmsākums,

un skaņas apkārt tam garo.

 

Lasīt tālāk: Zibsnis

Saule kā pienene

pusnakts vīzija

manā pasaulē

Tavas pļavas

Caur jasmīniem

mēs runājām tik bieži.

Bij siltas naktis

un tuvu saules grieži.

 

Lasīt tālāk: Par sapņiem,...

Peldu savās atmiņu laivās

no labās uz kreiso pusi...

Vēroju tevi kā brīnumu,

kā Tu pirms dzimšanas dusi.

Es meklēju tevi caur gadiem,

caur mūžībām un gadalaikiem.

Es meklēju tevi caur sniegu,

caur puteni, sarmu un sauli.

Lasīt tālāk: Es satiku tevi

Tik lēni lēni izkūst viss,

Kas kādreiz bija apsnidzis,

No rītiem krēsla ātrāk iet,

Bet ēnai ēnu nenoskriet.

 

Lasīt tālāk: Baudījums

-Savu ķermeni sadedzini

Un jūras viļņos to izkaisi.

Atbildes visas tu pati zini,

Jāuzliek tikai puntiņš uz i -

 

Lasīt tālāk: Vēji karoga...

Sapnī atveru es acis

apkārt smilgas zied

visur bezgalīga gaisma

ko var krūzēs liet

 

Lasīt tālāk: Sapnī

Kad akāciju smagie ziedi

Uz nakti aizveras un snauž,

Gaiss apkārt virmuļo. Ir viegli.

Un klusums ienāk. Klusums pauž.

 

Lasīt tālāk: Pa mēness...

Tu aizmirsīsi savu vārdu

Tais naktīs baltās tā kā piens.

Es lakatiņu raibu sienu

Pie zārda. Visur virmo siens.

 

Lasīt tālāk: Izelpa

Ar mirkļa mirdzumu pakausī,

Ejot pa izbristu taku,

Atnāca vārdi sen bijuši.

Tik gaiši kā laimes aka.

 

Lasīt tālāk: Es atceros

Pastiep savu roku ar zvaigzni!

Redzu, kā plaukstās tavās tā mirdz.

Izcepjot smilšu kūku no gaismas,

Kā bērnam priekā ietrīsas sirds.

 

Lasīt tālāk: Atver durvis

Kad jasmīnzaru trauslie ziedi

tik viegli pieglaužas un mirdz,

griež zālē grieze. Ir tik viedi,

un ozols aicina pie sirds.

 

Lasīt tālāk: Vasaras...

Rīts atvērās

plakstos un puķēs

kas smaržoja

manos sapņos

 

Lasīt tālāk: Rīts atvērās

Mani mati

tavos pirkstos

tā kā upe

tā kā strauts

 

Lasīt tālāk: Mani mati

No visa kā mazlietiņ

vēl palicis pirms satikšanās ir.

Gan maizes drupačas,

gan vakar sētie ziedi

un domas tā kā auļojošais zirgs.

 

Lasīt tālāk: Ir laiks

Es paņemu tavu roku

Un ilgi turu to savējā.

Neskaties manī tik skumji,

Kad viņš atkal kavējas!

 

Lasīt tālāk: Eņģeļa dziesma

Es neredzēju tavas acis,

Kad Tu no rīta pamodies.

Vai viņas skatījās uz sauli?

Vai šodien mēness ceļu ies?

 

Lasīt tālāk: Acis