Ar katru elpas vilcienu

manī arvien vairāk ienāk miers.

Tā saknes ir tik dziļas, ka savieno mani

ar pašu svētāko Zemes vietu.

Tā ir Zemes sirds, kura sniedz savu siltumu visam,

 kas dzīvo uz Zemes.

 

Gan dabai, gan dzīvniekiem, gan katram cilvēkam.

Šis miers un siltums, kas nāk tagad no Zemes,

liek man pavērties Debesu bezgalīgajos plašumos.

Visa Dieva radītā pasaule ir manā acu priekšā.

Tur ir Saule un Mēness.

Tur ir planētas un zvaigznes.

Debesu jumā Dievs ir ierakstījis tās zīmes,

kas ir kā gaismas ceļveži manā ceļā.

Tā ir mana zvaigžņotā  josta.

Kad es savienojos ar to,

manī ienāk dievišķs spēks, ticība un paļaušanās.

Dievs un Viņa Gaismas eņģeļi

apliek man šo zvaigžņu jostu.

Tagad es esmu savienota ar Zemi un ar Zvaigznēm

kā sava Ceļa izgaismotājām.

Es esmu gaismas būtne

starp Zemi un Debesīm.

Es esmu uz sava Zvaigžņu ceļa.

Es Esmu.

 

No Marijas Magdalēnas