No visa kā mazlietiņ

vēl palicis pirms satikšanās ir.

Gan maizes drupačas,

gan vakar sētie ziedi

un domas tā kā auļojošais zirgs.

 

No visa kā. Vēl elpu velku liegi,

kad rudens krāsojas

un peļķēs ceļas tvaiks.

Uz pleca jūtu tavu plaukstu. Viegli.

Balts balodis pirms pamošanās snauž.

 

No visa kā. Vēl atceros ar prieku.

Vēl spoguļojas manī aizejošais laiks,

kur jūras pļavās visi vēji tiekas,

un svētīts tad tiek ābeļziedu laiks.