Ar mirkļa mirdzumu pakausī,

Ejot pa izbristu taku,

Atnāca vārdi sen bijuši.

Tik gaiši kā laimes aka.

 

Tiem polārzvaigznes pieskāriens

Un sniegpārslām pilnas plaukstas,

Kad vecmammas siltie dūraiņi

Skauj manas rokas aukstās.

 

Vēl Saulgriežu staujais atnāciens

gan ziemas, gan vasaras pusē

Un rotaļu lācis zem eglītes

Tajā naktī, kad nevaram klusēt.