Kad akāciju smagie ziedi

Uz nakti aizveras un snauž,

Gaiss apkārt virmuļo. Ir viegli.

Un klusums ienāk. Klusums pauž.

 

Pa mēness staru kā pa stīgu,

Kā laipu, kas uz zvaigznājiem,

Nāk gaismas tēli. Viegli. Līgi.

Kā dejojot starp niedrājiem.

 

Tad ūdens atspulgs tver to visu

Un raksta viļņu grāmatās.

Bet saule brīdina. Cik īsi!

Gandrīz kā visās pasakās!