Sapnī atveru es acis

apkārt smilgas zied

visur bezgalīga gaisma

ko var krūzēs liet

 

sataustīt ar pirkstu galiem

ielikt garās aploksnēs

un kad sapnis kādreiz beigsies

saņemt baltās vēstules

 

neatvērtas rindot plauktā

kaut gan gribas izlasīt

un cik ilgi viņas klusēs

pašas atvērsies tās rīt

 

sapnim noskūpstīšu plakstus

atkal smilgas zied

visur gaisma bezgalīga

piecelties un līdzi iet