Tik lēni lēni izkūst viss,

Kas kādreiz bija apsnidzis,

No rītiem krēsla ātrāk iet,

Bet ēnai ēnu nenoskriet.

 

Zem sniega kārtas vizbulis

Ir pirmās skaņas izdvesis.

Peld saule lēnām zenītā.

Sirds manā acu atvarā.

 

Mirdz skropstu galos asaras,

Un pil no jumtiem lāstekas.

Kad atkal viss šis debess jums

Ir man viens vienīgs baudījums.