Zīmējot ar putekļiem uz ceļa

Tu man ļāvi sevi izdomāt

kad pie tikko nobirušām lapām

pieliecos es tuvu tuvu klāt

 

lapas izmisīgi man ko stāsta

mēģinu pēc lūpām nolasīt

varbūt viņas redzējušas Tevi

kā Tu paiesi tām garām rīt

 

tad es izdomāju Tevi ķiršos

ziedos lipīgos kā mušpapīrs

izbira tie pāri manām plaukstām

ūdens peļķēs caurspīdīgs un tīrs

 

zīmēju ar mākoņiem es vēju

Tu man ļāvi sevi izdomāt

debesis kad slepus pačukstēja-

pieduries ar pirkstiem saulei klā