Esmu pateicīga Tev, Dievs,

par visu, ko esmu piedzīvojusi.

Lielākā bagātība, kas man pieder,

tā ir mana pieredze.

Katru mirkli Tu mani esi mācījis

un kā mazu bērnu, turēdams pie savas rokas,

vedis pa manu dzīves ceļu.

Atbalstīdams, kas es kritu un rādīdams Gaismu,

kad es biju nomaldījusies.

Tagad es to saprotu un pieņemu,

pateikdamās Tev, Dievs!

Es noliecos pie Tavām Kājām

un nolieku tur savu lepnību,

kas bieži man neļāva saskatīt lietu patieso dabu.

Es lūdzu piedošanu cilvēkiem,

pret kuriem izturējos netaisni.

Tātad biju sava zemā ego pārņemta

un nespēju saprast un sajust viņus.

Piedodiet man.

Tagad, kad arvien vairāk mostos,

es spēju saskatīt lietu kopsakarības

un līdz ar to savas dzīves ainu pilnīgāk.

 Es pieņemu savas mācību stundas.

Izprotot un atbrīvojot lepnību,

tās vietā manī var ienākt dievišķā pazemība.

Tā ir spēja pieņemt, pateikties

un atlaist veco pieredzi, dodot vietu jaunai iespējai.

Esot izprotoša un pazemīga,

es eju kopā ar Tevi, Dievs, šo Ceļu pie Mīlestības.

Katra pieredze ir kā Gaismas pietura manā ceļā.

Es pateicos visiem cilvēkiem par mācībām,

ko esat man devuši.

Es pateicos, ka parādījāt man manu lepnību.

Es pateicos Dievam un Gaismas Eņģeļiem,

ka esat kopā ar mani

un palīdzat man no lepnības atbrīvoties.

Tās vietā tagad var ienākt

pieņemšana, pateicība un pazemība.

Tagad es esmu brīva.

Tagad es varu radīt.

Es radu Gaismas pasauli.

 

ES ESMU.

 

No Marijas Magdalēnas

pierakstīja Maija Kadiķe

Lūgšanas