Saule pieskaras sirdij,

un tās stari caurstrāvo visu manu esību.

Saules gaisma ienes siltumu sirdī,

un tā atveras ar katru brīdi arvien vairāk un vairāk,

kļūstot par smaržojošu ziedu,

kas savieno mani ar mīlestības pasauli.

Es esmu savā sirds Gaismā

un redzu, dzirdu un jūtu pasauli no šīs vietas.

Es savienojos ar Zemi un ar Debesīm,

ar dienu un ar nakti,

ar paisumiem un ar bēgumiem.

Kad esmu atvērta, lai dotu un lai saņemtu,

es atrodos dievišķā līdzsvarā.

Tagad es saņemu svētību.

No Saules un no Mēness.

No zemes un no ūdens.

No uguns un no gaisa.

Es esmu sieviete, kas sajūt un pārvalda

visas dabas enerģijas gan sevī, gan ap sevi.

Es esmu sieviete, kas ir vienota

ar Zemi un ar Debesīm.

Es esmu sieviete, kas ir atcerējusies

savu gudrību un viedumu.

Es esmu sieviete, kas spēj piedot

un atbrīvot sevi no maldiem.

Es esmu sieviete, caur kuras rokām

plūst pieņemšana un maigums.

Es esmu sieviete, kas droši stāv uz zemes

un ar plaukstām pieskaras zvaigznēm.

Es esmu sieviete, kas ir saņēmusi

dzimtas sieviešu svētību.

Es esmu sieviete, kura spēj atbrīvot veco

un katru dienu sākt no Jauna.

 

Koki un akmeņi, putni un zvēri, vējš un mākoņi,

upes un okeāni ir mani draugi.

Es pateicos Radītājam par to,

ka esmu sieviete.

 

Mana svētība ir būt sievietei.

 

Es esmu sieviete.

Es nesu svētību.

 

ES ESMU.

 

No Marijas Magdalēnas

06.03.2016.

Pierakstīja Maija Kadiķe

Lūgšanas