Pieņemšanas prakse - lūgšana.


Ar katru elpas vilcienu savienojos

ar sevi arvien vairāk un vairāk.

Es sajūtu savu ķermeni un pieņemu to.

Es saplūstu ar savām emocijām un pieņemu tās.

Es ieklausos savās domās un pieņemu tās.

Viss, kas ir manī un ap mani, ir manis pašas radīts.

Ķermenis ir manas gaismas mājoklis.

Jo vairāk es sevi spēju pieņemt, jo brīvāka kļūstu.

Manī viegli plūst Mātes Zemes

un Debesu Tēva enerģijas,

sniedzot atbalstu un spēku.

Es nekad neesmu viena.

Dabas spēki ir manī un ap mani,

lai palīdzētu atcerēties sevi

kā pilnīgu Gaismas būtni.

Eņģeļi ir man apkārt,

sniedzot drošību un atbalstu,

un savienodami ar smalko pasauli.

Man atliek tikai sevi pieņemt tieši tādu,

kādu Radītājs mani ir iecerējis.

Visa mana būtība pēc Gaismas tiecas,

jo katrā manā šūnā, elpas vilcienā un esības mirklī

ir ielikts dievišķais pirmsākums.

Es pieņemu savu ķermeni, savas emocijas un savas domas,

jo visā ir Radītāja Augstākais plāns.

Tagad es spēju saprast to,

kas ar mani dzīvē ir noticis,

un pieņemt ar dziļu izpratni,

saskatot lietu patiesos cēloņus.

Es zinu, ka viss, kas dzīvē ir bijis,

notika tāpēc, lai mani pamodinātu,

lai izceltu no snauda un dotu iespēju

ieraudzīt dievišķo patiesību.

Tikai pamodies cilvēks spēj izvērtēt savu dzīvi,

un saprast mācības, ko tā sniedz.


Es pieņemu cilvēkus, kuri ir bijuši un ir manā dzīvē.

Es pieņemu visu, kas ar mani ir noticis.


Es pieņemu sevi.

Es pieņemu savu dzīvi.

Es pieņemu savu gaismu.

Es esmu Gaisma.

ES ESMU.


pierakstīja Maija Kadiķe

 

Lūgšanas