Izr1227Mākoņus vērojot,

aizplūst domas manas,

aiziet tas, kas svešs man ir.

Palieku es viena ar sevi.

Savā patiesā esībā.

Savā gaismas Kodolā.

 

Lai arī kas apkārt notiktu,

es savā Kodolā esmu.

 Un Tur es Tevi satieku.

Jo Tu Tur vienmēr esi bijis.

Lūdzu, palīdzi man kopā ar Tevi Tur būt.

Lūdzu noturi man Tur!

Manā Kodolā.

No tās vietas es pasauli pavisam citu redzu.

Tā savā vienotībā manā priekšā nostājas.

Tur nav labā un ļaunā.

Tur viss ir patiess, skaists un vienots.

Manā Kodolā Tevis ir tik daudz,

cik varu es šobrīd to saprast

un varu pieņemt.

Tāpēc lūdzu Tevi, esi Tur vienmēr

un esi Tur daudz.

Esi Tur tik stipri,

Cik vien stipri Tu vari būt.

Jo Tu esi pamats visam,

kas es esmu.

Cik stipri Tu esi manī,

tik stipra es esmu sevī.

Lai mākoņi nāk, un lai mākoņi iet,

Es savā gaismas Kodolā esmu

kopā ar Tevi.

Stipri.

Lūgšanas