Katra tava šūna atceras visu par tevi.
Tās ir pieredzes, kas nekad nav izdzēšamas.
Tā var būt trauksme un nemiers,
kas dzīvo tevī neatkarīgi no tevis
un tavas vēlmes ar to satikties.
Ir brīži, kad vienkārši tas notiek
un Tu nezini, kur likt sevi un šīs emocijas,
kas tik ļoti tevi sāpina un iznīcina.

To var būt daudz.
Tā ir kā kārtaina mīkla,
ko esi salikusi no dzīves uz dzīvi ejot.
Vienu slāni pāri otram.
Kad Tu tajā iekodies, sāp tik ļoti nepanesami,
ka pasaule var sabrukt kopā ar šo pārdzīvojumu.
Bet, ja Tu spētu šajā,
pašu sāpju dziļākajā brīdī paskatīties sevī dziļāk,
Tu ieraudzītu tur Gaismu.
Kamēr Tu saisti sevi ar bailēm vai sāpēm,
kuras pārdzīvo šajā brīdī,
Tu nevari to izdarīt.
Jo Tev ir sajūta,
ka visa esi šo sāpju, baiļu, dusmu pārņemta
un tātad savieno sevi ar tām.
Tu atpazīsti šīs emocijas.
Bet īstenībā tā neesi Tu.
Tu pati esi to izdomājusi.
Tik daudz dzīvju ir bijusi šī pieredze,
kas ir radījusi šo kārtaino tevi,
kuru Tu tagad lieto katru dienu.
Un nespēj pat iedomaties, ka ir cita iespēja.
Tā ir tava izvēle, kuru Tu tagad izdari.
Un nesaki, ka nav citas.
Tā citādākā iespēja ir tevī.
Jo Es Esmu tevī.
Iespējams, ka Tev nav ērti mani šobrid pieņemt.
Jo tad vairs nebūs vainigo. Tev būs jāatzīst savas izvēles
un to, ka Tu pati tās izdari.
Bet atceries vienmēr, ka Es tur Esmu.
Zem tavām daudzajām kārtām.
Tur zem sāpju un baiļu pieredzēm ir mīlestība.
Kura mūs vieno. Tu vari to izvēlēties. Tieši Tagad.

No Kristus

Maija Kadiķe

Lūgšanas