Dabas maigais pieskāriens dvēselei atmodina manu patieso būtību.
Apkārtējā pasaule savā dievišķā vienotībā atrodas.
To sajūtot, mana sirds gavilē.
Katra dabas daļina iemirdzas Gaismā un savienojas viena ar otru.
Putnu balsis ir tik patiesas un īstas!
Es lūdzu Tevi, Dievs,
lai arī mana balss vienmēr ir saskaņota ar Tavu Gaismu,
lai vārdi, kas plūst, nāk no mīlestības pilnās Sirds
un lai tie sasniedz tos, kam tie ir domāti.
Tā kā dabā es šobrīd spēju ieklausīties,
palīdzi man, Dievs, sadzirdēt sevi.
Es zinu, ka tas nebūt nav viegli.
Ir daudz kas jāpārvar sevī, lai izlauztos cauri iedomu sieniņām
un nokļūtu pēc iespējas tuvāk savai patiesajai Gaismas būtībai.
Tā kā Tu klausies manī, Dievs,
un spēj sadzirdēt ne tikai katru manu domu,
bet arī katru sirdspukstu, tā es gribu sadzirdēt pati sevi.
To vienīgo, patieso, īsto, kas es esmu.
Tava klātbūtne un visaptverošais atbalsts
dod man spēku spert arvien apzinātākus soļus pretī sev.
Un tad es sevi satieku.
Tas ir kā atvērt gliemežvāku, kurā ir brīnumaina Gaismas pērle.
Tā vienmēr ir bijusi manī.
Mana iekšējā būtība zināja patiesību.
Viss, kas līdz šim bija bijis,
katrs notikums, pārdzīvojums un pieredze ir vedis mani tuvāk sev pašai.
Tava visuresošā klātbūtne, Dievs,
ir devusi man spēku iet un neapstāties.
Jo es zināju, ka Tu zini Ceļu.
Un Tu atvedi mani pie manas Gaismas būtības.
Tu atvēri gliemežvāku,
kurā ir šī mūžīgā, nekad nezūdošā Gaismas pērle.
Un tas atkal esi, Tu, Dievs,
kas caur šo pērli ir vēl vairāk ienācis manī.
Es noliecos Tavas un tātad arī savas Gaismas priekšā.
Kopībā ir Lielais Spēks.
Saplūstot ar Tevi, Dievs,
Tu - visuresošais, zinošais un redzošais,
es arvien vairāk esmu ES.

ES ESMU.

Maija Kadiķe

Lūgšanas