Dabas un savas esības centrā.


Kad esmu es dabas vidū,

savienota ar zemi, ūdeni, uguni un gaisu,

sajūtu, ka tas viss ir arī manī.

Es savienojos ar līdzsvaru un harmoniju.

Es kļūstu par klusumu un mieru.

Ar katru elpas vilcienu

 arvien vairāk savienojos

ar sirds gaismu

līdz es sajūtu sevi

kā daļu no dievišķās pasaules.

Ja arī kaut kas mani līdz šim

ir atdalījis no tās,

tad tagad es speru drošu soli

un atveru durvis,

kas mani ieved Dievišķā vienotībā.

Šeit viss ir dabisks, harmonisks un mierīgs.

Šeit es varu būt tas,

kas es esmu.

Šeit, Dievišķās saules gaismā,

izkūst visas sāpes un aizvainojumi,

dusmas un nosodījumi.

Šeit es sāku pieņemt sevi,

ieraugot patiesības gaismā.

Šeit es redzu savas gaišās puses

un arī tās,

kuras vēl ir jāpilnveido.

Tagad es varu atvērt savas sirds durvis

un spert soli arvien lielākā mīlestības pasaulē.

Tik, cik man ir harmoniski šobrīd.

Es eju un tur esmu.

Savas esības un dabas enerģiju centrā.

Saules gaismas apspīdēta

ES ESMU.