Vēstījums par prieku.

Prieks atnāk viegli. Tad, kad to vismazāk gaidām.
Kad beidzas tumsa un nakts, tas īsais brīdis pirms saules lēkta ir tas, kas nes cerību un prieku.
Visa dzīvā radība zin, kā tas notiek.
Ne akmeņi, ne koki, ne kukaiņi ne skumst, ne baidās, ne šaubās, bet dzīvo, zinot, ka gaisma nes prieku.
Prieks atnāk viegli.


Ja tas tā nenotiek, tad ziniet, ka kaut kas vēl Jums traucē priecāties.
Varbūt prāts ir izdomājis, ka prieks ir jānopelna vai arī, ka tas nav tas, ko Jums vajag šajā dzīves brīdī.
Bet Jūs neskumstiet, jo priekam vajag tikai šo mirkli, kas atver Vārtus uz pilnību, kurā ir Viss.
Prieks atnāk caur mieru. Tie ir vārti, kuri atļauj ieiet dziļāk sevī un satikties ar to prieku, kuru pirms tam nezinājāt. Jo prieks, kas nāk no ārpasaules, ir īslaicīgs. Kā rudens lapa kokā. Vējš uzpūš un lapa aizlido. Bet iekšējais prieks ir kā pats koks, kas zin un jūt, tajā ir dzīvības sula un dziļa izpratne par lietu kārtību. Ka saule lec un riet, ka lapas aug un nobirst. Ka tas viss ir mūžīgs. Ka tā ir radīšana, kas vienmēr notiek caur prieku.
Mīliet savu prieku!
Mīliet, jo prieks esat Jūs!

Gautama Buda
Pierakstīja Maija Kadiķe
03.11.2015.

Vēstījumi

Lūgšanas