Bezgalīgi plašumi, jūras un okeāni, tīrumi un meži, pļavas un jūras krasts – tas viss ir Zemes izpausmes. Un Viņa ir arī mūsu katra radītā daļa, jo kādreiz mēs kā Eņģeļi nācām uz Zemi, lai veidotu un radītu šo planētu. Tāpēc daba mums ir tik tuva. Tāpēc,esot dabā, mēs vislabāk varam atcerēties, kas mēs Esam. Tikai mums jāatceras arī tas, kas mūs atdala no dabas un jābūt tik apzinātiem, lai tas nepārņem mūsu Esību. Lai mēs vienmēr varam būt saiknē ar mūsu planētu un ar tās Gaismas vissvētāko struktūru.

Tikai tad, kad mēs spējam saprast šīs planētas būtību – viņas pagātni, viņas nākotni – var veidoties šie kopsakari par mūsu likteni un par Zemes dzīvi, un par to, ka nav nekā nenozīmīga. Viss ir svarīgs, kas notiek ar katru no mums. Pat katra doma ietekmē Zemes likteni un dzīvi – tas liek būt aizvien vairāk apzinātam. Ja mūsu domas ir skaidras un tīras, tad mēs radām tīru Gaismas lauku ap sevi. Jo vairāk būs tādu cilvēku ar tīrām un gaišām domām, jo vieglāk būs Zemei elpot, nest mīlestību uz Zemi. Tāds mīlestības lauks, kas ir tur Augšā Kosmosā, ko mēs saucam par Dievu – šī Gaisma, Enerģija, Mīlestība - tāds pats Gaismas lauks ir Zemes iekšienē.

Kad mēs varam sajust šo Zemes liktenslīniju, ir iespējams saprast tos notikumus, kas šobrīd notiek uz planētas. Mums katram ir iespēja sajust Zemes vēstījumu un to, cik ļoti šī mīlestība no Zemes iekšienes grib nākt uz ārpusi. Ja Viņa neatrod šo izeju, viņa vienkārši atver to. Taču mēs caur sevi varam nest šo Zemes mīlestību uz augšu, uz Zemes virsējam vibrācijām. Tas ir mūsu katra uzdevums - kā sēklai izaugt un uzziedēt, paņemot šo jauno Zemes impulsu sevī, savā smalkajā ķermenī un apziņā. Mēs kā sēklas dzenam šo dzinumu uz augšu, ienesot šis vibrācijas savā Zemes zvaigznē. Tas nozīmē, ka arī mūsu smalkais ķermenis ir saņēmis šo impulsu un viņš vibrēs Zemes jaunajās vibrācijās – tajās, uz kurām Zeme mūs ved.

Varbūt mēs būsim kā bākugunis, kā pirmie ziedi pavasarī, lai iedrošinātu plaukt citiem ziediem. Tā ir liela uzdrīkstēšanās būt pirmajiem, būt celmlaužiem.Taču, ja mūsu dvēseles ir šeit un mēs esam šeit kopā, tad esam to izvēlējušies. Tā reizē ir liela iespēja un liels pārbaudījums, vai spējam noturēt to, ko Zeme mums tagad ir gatava dot. Tas var izmainīt mūsu dzīvi. Tas var likt atteikties no tā, kas ir bijis tik pierasts, tik pieņemts un labs. Tas ir tā kā izaugt no kurpēm vai no kleitas, kad mēs kļūstam pieauguši. Visspēcīgāk tas notiek, kad mēs kļūstam par pusaudžiem. Arī mūsu dvēseles ir šajā pusaudžu vecumā – kad vairs neesam bērni, bet vēl ir uz ko augt.

Katram no mums būs jāpieņem šis lēmums kļūt pieaugušam – dvēseliski pieaugušam, nobriedušam - lai uzņemtos atbildību par visu, kas ar ir noticis, notiek un notiks, jo nav neviena cita, kurš rada mūsu realitāti, kā tikai mēs paši. Tad aplis noslēdzas un mēs pieņemam sevi kā Radītāju – TAS IR KĻŪT PIEAUGUŠAM. Šī jaunā iespēja kļūt pieaugušam un gatavam iziet no iepriekšējā apļa, ienāk mūsu Esībā. Šī jaunā iespēja ir pie mūsu kājām. Ja mēs esam gatavi – mēs sakām Jā!: „Jā, es Esmu jaunās Zemes jaunais cilvēks un es speršu savus soļus jau savādāk - ar lielāku apzināšanos un atbildību, tai pašā laikā ar sirds skaidrību, ar vieglumu un prieku.”

Un tad Zeme dod mums jaunas kājas, jaunas pēdas, kas pieskaras Zemei – tik siltai un maigai. Un mūsu potītes ir tik vieglas un harmoniskas un graciozas, staigādamas pa ziedu pielietām pļāvām. Mūsu ceļi ir stingri un arī godinoši, lai noliektos katras Gaismas dvēseles priekšā. Lai noliektos Dieva un Eņģeļu priekšā, lai noliktu savu ego. Kājas ir spēcīgas, lai ietu šo Ceļu pa jaunam. Tad mēs arī varam ielikt citus savas dzīves pamatus, lai pilnveidotu tos, uz kuriem esam. Katram tas ir citādāk – mēs vienkārši radām. Nav tādu lietu, ko Dievs neatļautu radīt caur Gaismu – katram jākļūst par savas dzīves mākslinieku. Te nu ir lielā iespēja – mēs radām savus pamatus, tad ejam tālāk un radām savu sievišķību un vīrišķību, savu sievišķo un vīrišķo enerģiju jaunās dievišķās kvalitātēs.

Eņģeļi un Maija Kadiķe

Vēstījumi

Lūgšanas