Savā iekšējā klusumā, savā gaismā esot, pastiepju rokas pret debesīm, zemi, pļavām un upēm, strautiem, mežiem un birztalām un, apskaujot tos, ielieku sirdī savā.Vērojot pļavu fejas un koku garus, uzrunājot puķes un dejojot kopā ar ugunskura liesmām, pateicos Zemei un Debesīm par šo iespēju.
Par šo iespēju būt tagad un šeit uz planētas Zeme, lai arī kādi ceļi pirms tam man ir bijuši.
Pateicos, ka varu elpot un pulsēt vienā ritmā ar planētas Zeme un līdz ar to šī Visuma un visu Visumu enerģijām.
Katra asins lāse un gaisa malks ir piepildīts ar brīvību, mīlestību, laimi un esības prieku, ko izstaro Radītāja gaisma.
Tā ir kā stari, kas atrod ceļus un savieno visus Visumus. Šī Visumu Vienotā Saule ir it kā tik tālu, bet tai pašā laikā tā ir arī manis pašas centrālā saule, kuras stari, sasildot un izgaismojot iekšējo telpu, sāk starot uz visu pasauli.
Uz katru zāles stiebru, putnu, ziedu un cilvēkiem visapkārt. Iekšējā saule kļūst ar katru elpas vilcienu arvien spožāka līdz tās gaisma ir vienāda ar Visuma Vienotās Saules gaismu.
Gaisma ieskauj gaismu. Saule savienojas ar sauli.
Un Viss kļūst par Vienu. Caur ieelpu un izelpu vienā ritmā ar Visumu un visiem Visumiem. Kā pateicība Zemei un Debesīm par šo iespēju. Iespēju būt Tagad un šeit. Uz planētas Zeme. Pateicos.
Esmu pateicīga par visu, ko esmu piedzīvojusi, Tev, Dievs! Lielākā bagātība, kas man pieder, tā ir mana pieredze. Katru mirkli Tu mani esi mācījis un kā mazu bērnu, turēdams pie savas rokas, vedis pa manu dzīves ceļu. Atbalstīdams, kad es kritu un rādīdams Gaismu, kad es biju nomaldījusies. Tagad es to saprotu un pieņemu, pateikdamās Tev, Dievs! Es noliecos pie Tavām Kājām un nolieku tur savu lepnību, kas bieži man neļāva saskatīt lietu patieso dabu. Es lūdzu piedošanu cilvēkiem, pret kuriem izturējos netaisni. Tātad biju sava zemā ego pārņemta un nespēju saprast un sajust viņus. Piedodiet man. Tagad, kad arvien vairāk mostos, es spēju saskatīt lietu kopsakarības un līdz ar to savas dzīves ainu pilnīgāk. Es pieņemu savas mācību stundas. Izprotot un atbrīvojot lepnību, tās vietā manī var ienākt dievišķā pazemība. Tā ir spēja pieņemt, pateikties un atlaist veco pieredzi, dodot vietu jaunai iespējai. Esot izprotoša un pazemīga, es eju kopā ar Tevi, Dievs, šo Ceļu pie Mīlestības. Katra pieredze ir kā Gaismas pietura manā ceļā. Es pateicos visiem cilvēkiem par mācībām, ko esat man devuši. Es pateicos, ka parādījāt man manu lepnību. Es pateicos Dievam un Gaismas Eņģeļiem, ka esat kopā ar mani un palīdzat man no lepnības atbrīvoties. Tās vietā tagad var ienākt pieņemšana, pateicība un pazemība. Tagad es esmu brīva. Tagad es varu radīt. Es radu Gaismas pasauli.
Kad Lielā Saule piepilda mani, es arvien vairāk savienojos ar savu patieso būtību. Es ieelpoju Gaismu savā sirdī. Katrs elpas vilciens palīdz atvērties ugunīgam mīlestības ziedam, kurā glabājas dievišķā enerģija. Gaismas ziedā ir pieņemšana un pateicība, maigums un mīļums, spēks un svētība. Katrs Lielās Saules stars, kas pieskaras manai Gaismas Sirdij, palīdz ziedam uzplaukt arvien vairāk un vairāk. Tur, Sakrālajā esībā, atrodas manas Gaismas pļavas. Es esmu tajās un sajūtu, ka visas dabas izpausmes, kas ir manī un ap mani, atrodas savās augstākajās vibrācijās. Tagad es varu ar zemes, ūdens, uguns un gaisa enerģijām piepildīt arī savu ķermeni. Es esmu harmonijā ar sevi un pasauli ap sevi. Es savienojos ar dabas līdzsvaru sevī. Tas, kas notiek manā Sakrālajā sirdī, staro pasaulē, kuru es veidoju sev apkārt. Viss ir vienots. Kā ieelpā, tā izelpā. Kā uz Zemes, tā Debesīs. Es esmu Sakrālajā sirdī, lai tur satiktu sevi. Gaismas pļavās es savienojos ar zemi, ūdeni, uguni un gaisu. Es droši un pārliecinoši lieku katru soli pretī sev. Ar katru elpas vilcienu es arvien vairāk atceros savu Gaismu. Katrs solis mani savieno ar dievišķo sievišķību. Es ar cieņu un mīlestību to pieņemu. Es pateicos Zemei un Debesīm, ka atvedāt mani pie manis. Es satieku sevi. Es esmu tā, kas es esmu. Es esmu sieviete, kas ir savienota ar dievišķo Avotu. Ar katru elpas vilcienu Gaisma manī ieplūst arvien vairāk un vairāk. Es esmu sieviete, kas ir atcerējusies savu dievišķo pirmsākumu. Es esmu sieviete, kas ir atcerējusies sevi. Es atļauju sev būt. ES ESMU.
Es mīlu tagadnē, pagātnē un nākotnē. Es esmu viss, kas esmu bijusi un būšu. Es atceros sevi kā mīlestību. Ja es varu to atcerēties, tad es tas esmu. Es zinu visas savas Gaismas daļas. Tagad es tās savienoju sevī no dažādām vietām, laikiem un telpām. Tieši Tagad un šeit tās atgriežas pie manis, lai es kļūtu par to, kas es esmu. Es atceros savu dievišķo pilnību. Es esmu bezgalīga Gaismas būtne, kurai nav sākuma un beigu, un kas nāk no Lielā Avota. Viņa ir savienota ar Lielo Spēku un viņā ir Lielais Spēks. Gaisma manī, kas plūst no Lielā Avota, arī pati ir Avots. Viss ir Viens. Kā augšā, tā apakšā. Kā uz Zemes, tā Debesīs. Kā tagadnē, tā pagātnē. Kā dienā, tā naktī. Kā mirklī, tā mūžībā. Mūžības bezrobežibas elpa mani savieno ar lielo Kosmosa telpu. Es apzinos savas Gaismas bezgalību. Tā nekad nebeigsies, jo ir it visā. Tagadnē, pagātnē un nākotnē. Mana esība pieņem Gaismas pilnību un tai pateicas. To atceras katra šūna manī. Tagad es atļauju sev visās dzīvēs, visos laikos un Visumos Gaismā Augšāmcelties. Tas notiek arī katrā manā šūnā un molekulā. Es atļauju sev savienoties ar Gaismas Avotu sevī. kas ir vienots ar Lielo Avotu. Tā es pati sevi radu atkal un atkal no jauna. Mana Gaisma manī Augšāmceļas un savienojas ar zināšanām par Esību Pilnībā un Vienotībā. Tas notiek vienlaicīgi Tagadnē, pagātnē un nākotnē. Es zinu. Es esmu. Es atceros savu Gaismu tagadnē, pagātnē un nākotnē. Es atceros savu Mīlestību tagadnē, pagātnē un nākotnē. Es radu sevi no Lielā Avota sevī. Es dzimstu Mīlestībai. Es esmu Gaisma Tagadnē, Pagātnē un Nākotnē. Es esmu Mīlestība Tagadnē, Pagātnē un Nākotnē.
Kad Tu atver acis, sajūtot saules gaismas pieskārienu saviem plakstiem, pamostas arī tava mīlošā Gaismas sirds. Atļauj tai ievilkt elpu un satikties ar šo dienu. Katrs mirklis spēj ienest ko jaunu tavā esībā, ja Tu uzticies un spēj ļauties Gaismas straumei, kas nes tevi uz priekšu. Arvien tālāk. Dziļāk. Patiesāk. Atļauj sev mainīties. Nav neviena, kas spēs to izdarīt tavā vietā. Tikai Tu un tava mīlošā Gaismas sirds. Uzticies tai un droši virzies uz priekšu. Pārvarot pretestību sevī, Tu dod sev jaunu iespēju. Tu atgriez sev savu cerību. Tu pamodini sevī drosmi. Tu atdod patiesību savām acīm. Tava mīlošā Gaismas sirds lūdz tai sekot un būt un dzīvot. Atļauj sev prieku katru mirkli. Atļauj sev to! Jo katrs mirklis patiesi ir prieka vērts. Tu esi dzīvs, Tu elpo, Tu esi! Tas ir tik daudz. Pateicies visam, kas Tev ir šobrīd. Jo tik daudziem tā nav, kas Tev liekas tik pašsaprotams. Par šo dienu pateicies, par maizes riecienu un par uguni pavardā. Pateicies par draugiem un par ne draugiem visvairāk pateicies, jo viņi māca Tev mīlestību. Tava mīlošā Gaismas sirds zin to visu. Uzticies! Staro! Mīli! Esi ! Nav lielāka spēka par tevi pašu. Tikai Tu vari to paveikt. Izdari to priekš sevis! Un savas mīlošās Gaismas sirds!
Paveic šodien vairāk laba nekā vakar. Priekš sevis to izdari. Nestāvi uz vietas tajā, ko esi sasniedzis, mans draugs. Nedomā, ka tas ir viss, ko vari paveikt. Tava pašradītā pašapmierinātības čaula var būt ierobežojoša un arī iznīcinoša. Tā mazina tevi un nogriež spārnus. Ielaid sevī svaigu gaisu un lauzies ārā. Nomet vecās drēbes un traucies uz Gaismu, ko Tu modini pats sevī. Vecā čaula var ievainot tavu ķermeni, bet neapstājies, uzticies un pārvari šķēršļus kas ir tavā Ceļā. Lai rētas sāp, tās ir bijušas vajadzīgas Tev, lai Tu pamostos un ievilktu malku brīvības savās krūtīs. Gaisma dziedina tevi, mans draugs. Tagad tu vari ieritināties tajā, ļaudams, lai siltie saules glāsti mierina tavas rētas. Tās uzzied kā sārti ziedi, kuras tu noliec pats pie savām kājām, godinādams savas izvēles, sāpes, prieku un Ceļu. Izdari šodien vairāk laba, nekā vakar. Priekš sevis to paveic. Klusi, nevienam nezinot. Tikai tu un tava sirds izvēle.
24. janvārī pl. 18:30. Uzsākot jaunu gadu aicināsim Dievieti Abudansiju savā dzīvē, lai nostiprinātu un vairotu sevī visu līmeņu labklājības, bagātības un pārpilnības Avotu un plūsma. Tiekamies: Rīgā, Kr. Barona iela 88, 2. korpuss 5. stāvs 255. kabinets. Iebraukšana no Dainas ielas 10, kur ir pieejama bezmaksas stāvvieta.
Katrā sievietē dzīvo dieviete. Bet, lai viņu atvērtu sevī, ir vajadzīgs apzināts darbs, pacietība un mērķtiecība. Dievietes ir tādas pašas sievietes, kā mēs, kas kādreiz ir dzīvojušas uz Zemes un sasniegušas Augstāko Gaismas pašrealizāciju.
Līdz ar to mums ir dota iespēja Dievietes uzrunāt, pieaicināt, sajust Viņu enerģijas un kļūt par Dieviešu skolniecēm, jo katra no Viņām ir atnesusi uz Zemi ko īpašu, kas kopā veido brīnumainu sievišķās esības pilnību.
Meditāciju vada Maija Kadiķe – Eņģeļu praktiķe, grāmatu Gaisma runā, Pārcēlājs, Sievietes svētība, Ceļš ar Eņģeļiem, Eņģeļu lūgšanas un Eņģeļu dārzā autore.
Līdzi var ņemt kristālu – pirītu.
Dalība ir 12 EUR. Lūgums pieteikties managaisma@inbox.lv un 29493382 Maija.
Maija Kadiķe ir liepājniece un šeit dzīvo viņas vecāki. Rīgā, Universitātē viņa mācījās Krievu filoloģijas un literatūras fakultātē un pēc studiju beigšanas dzīve iegrozījās tā, ka Maija palika galvaspilsētā. Strādājusi skolā, izdevniecībā, bet tagad pati ir uzņēmēja. Tomēr rets tas mēnesis, kad viņa nav atbraukusi uz savu dzimto pilsētu un aizgājusi līdz jūrai. Tagad jau daudzi Maiju visā Latvijā pazīst kā eņģeļu praktiķi un terapeiti, kura vada nodarbības, seminārus un sesijas par šo tēmu. Viņa uzrakstījusi grāmatu “Eņģeļu lūgšanas”. Laikam jau nav neviena, kurš kaut ko nebūtu dzirdējis par eņģeļiem… Mēs katrs kopš savas piedzimšanas esam ar viņiem saistīti. Enģeļi ir tie, kuri no Augstākiem gaismas laukiem bērnu dvēseles pavada uz šejieni, uz Zemi. To dara mūsu katra sargeņģelis. Kopš mazuļa piedzimšanas viņš ar savu sargeņģeli ir diezgan ciešā kontaktā vismaz līdz skolas vecumam. Pēc tam jau pasaulē un sabiedrībā ierastā kārtība un domāšana atstāj savu iespaidu. Kā es saku – parādās citi draugi. Bet bērnībā mūsu labākais draugs ir sargeņģelis. Nereti vecāki dzird un redz, ka mazais ar kādu viens pats sarunājas. Jā, viņš ir kontaktā ar savu eņģeli. Bieži vien, ieejot lielajā dzīvē – skolā un sabiedrībā, saikne ar pavadoņiem var mazināties. Bet labā ziņa ir tā, ka mēs šo saikni vienmēr varam atjaunot. Kā notika jūsu pirmā satikšanās, saprašanās ar eņģeli? Biju vienīgais bērns ģimenē un bērnībā dzīvoju pati savā pasaulē. Daudz laika pavadīju vienatnē, bet man nekad nebija garlaicīgi. Tagad zinu, ka tas bija tāpēc, ka biju kopā ar savu sargeņģeli, kurš bija mans labākais draugs. Arī es neesmu izņēmums un pieaugot kontakts ar eņģeli mazinājās. Bet dzīvē tika doti dažādi pārbaudījumi. To galvenais uzdevums ir cilvēku pamodināt un parādīt viņa gaismas ceļu. Sāku interesēties par lietām, kas nav saistītas ar materiālo pasauli. Pirmo pieredzi savai garīgajai attīstībai ieguvu no austrumu cīņām. Kādas cīņas? Teikvando. Mani saistīja nevis tas, ka būšu stipra un varēšu aizstāvēt sevi, bet gan austrumu cīņas mākslas veidos ietvertā filozofija un ētika. Pirmkārt, tev jāprot godināt savu partneri jeb pretinieku. Otrkārt, mācies cienīt Skolotāju. Treškārt, norūdi ķermeni un garu. Pēc tam satiku savu reiki Skolotāju Edīti Vēju, kura deva man tālāko ievirzi garīgajā ceļā. Edīte vadīja semināru “Tikšanās ar eņģeļiem.” Tajā notiekošās meditācijas laikā es atkal nonācu kontaktā ar enerģiju, kuru pazinu un labi zināju kopš bērnības, ar savu sargeņģeli. Šī tikšanās bija tik aizkustinoša, ka atkal sāku regulāri kontaktēties ar viņu kā ar labāko draugu. Tiešām mums katram ir savs sargeņģelis? Jā, un pat vairāki! Ko darīt pieaugušam cilvēkam, kurš no rīta pamostās un nodomā: “Es gribu kontaktēties ar savu sargeņģeli!” Viens no maniem dzīves uzdevumiem ir palīdzēt cilvēkiem izveidot saikni ar savu sargeņģeli un eņģeļu gaismas pasauli. Mums katram viņš ir tik tuvu, ka patiesībā elpo tepat pie vaiga. Pats svarīgākais cilvēkam ir ticēt, ka sargeņģelis ir. Ar neticību paši sev apkārt radām necaurejamu sienu un eģņelis nespēj tikt tai cauri. Eņģeļi cilvēku priekšstatos ir tik dažādi – mazi, apaļi bērneļi ar spārniņiem, baznīcās redzamas dažādas spārnotas figūras, grāmatās un zīmējumos – būtnes ar cilvēka augumu un baltiem, lieliem spārniem utt. Kādi viņi izskatās patiesībā? Sargeņģelis ir nepastarpinātākais, tiešais kontakts ar Dievu, ar Augstāko informatīvo lauku. Atbildot uz šo jautājumu, varu sacīt: “Tā ir enerģija”. Taču cilvēkiem ir raksturīgi enerģiju kaut kā ietērpt, vizualizēt, dot izskatu un tas nav slikti, jo tādā veidā mums ir vieglāk nonākt kontaktā ar šo enerģiju. Augstākā vibrāciju līmenī atrodas Erceņģeļi un līdz ar to arī viņu enerģija atšķiras no sargeņģeļu radītā gaismas lauka, bet visu eņģeļu uzdevums ir viens – palīdzēt cilvēkiem. Ticība un pieņemšana ir svarīga. Viss sākas ar ticību. Nākamais solis ir uzruna un iepazīšanās. Pieņemsim, ka mums kaimiņos dzīvo Jānis, taču tad, kad viņu reāli satiekam, parunājamies, uzzinām ar ko viņš nodarbojas utt., tikai tad rodas patiesā sapratne, kas un kāds tas Jānis ir. Ar eņģeļiem notiek tāpat. Viņi ir jāuzrunā un jāsāk iepazīties. Kādi ir viņu uzdevumi? Viņi taču mūs nepavada tikai tā, garlaicības dēļ… Pirmais sargeņģeļa uzdevums norādīts vārdā sargāt. Otrais, kad jau sākam viņā ieklausīties, – palīdzēt un vadīt, dodot dažādas zīmes. Bet tikai,cik paši esam tām atvērti, tik daudz sadzirdam un saredzam. Līdzīgi kā ar pumpuru. Ja tas sakļāvies, tas ir noslēgts, ja atvēries – tas uzņem daudz gaismas, informācijas utt. Katram cilvēkam, katram no mums, ir dotas gaišās maņas. Vienam varbūt gaišdzirdība, otram gaišzinība, vēl citam gaišredzība vai gaišjūtība. Viena no maņām parasti ir vairāk attīstīta. Ar to arī jāsāk kontakts ar smalko gaismas pasauli. Tomēr – kādēļ cilvēkam vajag eņģeļus? (Smaidot) Varbūt tādēļ, lai mums šeit nebūtu skumīgi! No brīža, kad sāku regulāri kontaktēties ar savu sargeņģeli, tāda sajūta kā vientulība no manas dzīves vienkārši izgaisa. Kāda vientulība, ja tavs labākais draugs visu laiku ir ar tevi! Mūsos mājo milzu vēlme pēc beznosacījuma mīlestības, lai kāds cilvēku mīlētu ar neizsmeļamu beznosacījuma mīlestību. Tā mīl un rūpējas par mums eņģeļi. Tāpēc svarīgi ir izrādīt cieņu un viņus godināt. Mēs varam savam sargeņģelim mājās izveidot tādu kā svētvietu jeb altārīti, kurā nolikt kādu sveci, kristālu, ziedu. Tā ir vieta, kur varam sarunāties, sasmaidīties, pateikt paldies saviem eņģeļiem. Man šāda svētvieta mājās ir no brīža, kad atkal apzināti sāku kontaktēties ar savu sargeņģeli. Ja arī kādreiz savam sargeņģelim aizmirstam pateikties, viņš, protams, turpinās pildīt savu pienākumu un sargās mūs, bet sadarbība ir pilnīgāka, ja pastāv abpusēja mijiedarbība un mēs godinam savus eņģeļus. To varam darīt gulēt ejot, kā arī no rīta pamostoties. Tā mēs aizmiegam un arī sākam savu dienu kopā ar sargeņģeli. Kur ir sargeņģeļi, kad ar cilvēkiem notiek lielas nelaimes? Piemēram, traģēdija Zolitūdē, kad zem veikala drupām dzīvību zaudēja cilvēki? Te atkal nonākam pie sargeņģeļa lomas. Pirmā svarīgākā ir dvēseli atvest uz Zemi, kā arī pavadīt atpakaļceļā uz Augstākiem gaismas laukiem. Ja eņģeļi spētu mūs pasargāt no visa sliktā, tad jau mēs dzīvotu mūžīgi. Taču uz Zemes mums katram jāpaveic savi uzdevumi savā laikā un atkal jādodas uz Dvēseles Mājām Palicējiem ļoti grūti pieņemt, ka mīļais cilvēks miris. Tā ir tikai palicēju lieta. Ja bez Dieva ziņas cilvēkam mats no galvas nenokrīt, tad ko sacīt… Mana pieredze liecina, ka cilvēkam dzīvē nav viss tikai viens ceļš ejams, bet katrā krustojumā tiek piedāvāti dažādi varianti. Kā pasakā par tēva dēlu, kuram ir izvēle iet uz trim pusēm – pa labi, pa kreisi, vai taisni. Katrā no šiem pagriezieniem gaida cita turpmākās dzīves versija. Ja dvēsele, atnākot uz Zemi, ir izvēlējusies strādāt ar pilnu jaudu, tad dzīves laikā var būt jāsatiekas ar dažādiem pārbaudījumiem, kas patiesībā ir labākais ceļš, kā dvēselei attīrīties un dzīvot arvien lielākā gaismā. Jūs esat saistīta arī ar daudzām Latvijas spēka vietām. Tā ir otra lieta, ko daru – kontaktējos ar dabu. Viss sākās pirms vairākiem gadiem, vasarā skaistā pļavā, kurā auga daudzi dižkoki. Mums, cilvēkiem, ir svarīgi iegūt tiešus apliecinājumus tam, ka ir tā un ne savādāk. Viens ir izlasīt grāmatā, bet otrs – ieraudzīt pašam. Kādā agrā rītā dižkoku pļavā vēroju dabu ar brīvu, izkliedētu skatienu. Tad virs vienas puķes uz kādu mirkli ieraudzīju … ziedu feju. Sapratu, ka tiešām pastāv smalkā dabas pasaule un ka tādā veidā man ir dota atļauja ar to kontaktēties. Esam cilvēku grupa, kas brauc pa dažādām Latvijas spēka vietām. Ar tām mūsu zeme ir īpaša, tikai daudzas no šīm svētvietām, kā es saku, atkal jārestartē. Gar jūras krastu iet enerģētiskā līnija – zelta vija, kas sākas Kuršu kāpās un turpinās līdz Pērnavai. Mūsu grupa ir bijusi Rucavas apkārtnē un Papē, kur ir ļoti senas un spēcīgas vietas, kas ir saistītas ne tikai ar mūsu tautas, bet visas Zemes attīstību. Šķiet, ka jau dzirdu daudzu šīs intervijas lasītāju domas, kas skan tā: “Ko viņa iedomājusies! Šis teksts gan ir pasaka!”. Dzīvē man ar tādiem cilvēkiem nav nācies satikties… Laikam tādus nepiesaistu. Es runāju ar tiem, kuriem interesē tas, ko es daru un kuri domā līdzīgi. Katrs tic tam, kam vēlas ticēt un kam gatavs ticēt. Galvenais, lai mēs katrs atrastu savas dvēseles ceļu un ietu pa to. Kāds varbūt sajūt koku, taisot no tā skaistus krēslus un galdus, un tā ir viņa meditācija. Visiem nav jābrauc uz spēka vietām! Mūsu planēta ir brīvās gribas planēta, katram ir iespēja izvēlēties. Kā mainījusies jūsu dzīve, kopš esat tik ciešā kontaktā ar eņģeļiem? Tā kā viss sākās pirms vairāk kā desmit gadiem, nu jau grūti atcerēties, kā bija pirms tam, bez viņiem. Bet kas ir noticis? Aizvien skaidrāka kļuvusi mana apzināšanās. Vienmēr zinu, kas kuru brīdi jādara un kur man jābūt. Pazūd jautājumi. Visu laiku no eņģeļiem nāk tas, ko varētu saukt par dievišķiem impulsiem, un ļoti svarīgi ir tajos ieklausīties, paļauties un darboties šajā virzienā. Patiesībā atdodu sevi Dieva un eņģeļu rokās un veicu savu kalpošana darbu. Nupat atgriezāties no Austrālijas un bijāt pie Uluru klints tuksneša vidū. Uluru ir viens no Zemes pamatcentriem. Tādi uz Zemes ir septiņi. Enerģētiski visstiprākā vieta, kādā esmu bijusi līdz šim. No Latvijas kā ziedojumu Uluru līdzi biju paņēmusi spēka akmeni no svētvietas, kadiķu eļļu, kā arī dzintarus, kurus salasīju Liepājas jūrmalā. Tie bija man līdzi, kad gāju apkārt Uluru klintij kā svētceļojumā, godinot šo vietu un enerģētiski savienojot ar Latviju un tās spēka vietām. Kad atbraucat uz dzimto pilsētu, kādu šo vietu redzat, jūtat? Te ir daļa manas sirds. Mana dzimtene. Vienmēr aizeju līdz jūrai un ar to sasveicinos. Liepājnieki var būt laimīgi, ka jūra ir tik tuvu blakus. Tā dod lielu enerģētisku atbalstu un spēku. Par kurzemniekiem, arī liepājniekiem, mēdz teikt, ka viņi ir tādi noslēgti, pat tā kā iedomīgi un pārāk pašpārliecināti. Es redzu, ka tas izveidojies ļoti sen. Laikos, kad Kurzemes piekrastes zonu regulāri apciemoja iekarotāji un ne jau ar labiem, draudzīgiem nolūkiem viņi ieradās. Lai vietējie ļaudis izdzīvotu, viņiem bija jākļūst skarbiem, spītīgiem, vērstiem uz sevi. Ar visām grūtībām pašiem vien bija jātiek galā. It sevišķi jau Kurzemes sievietes ir daudz piedzīvojušas, bet caur to ieguvušas lielu spēku un viedumu. Piemēram, Rucavas sievas uz ārpusi tādas paskarbas, bet patiesībā iekšienē ļoti bagātas un spilgtas, jo ir spējušas izveidot visskaistākos, krāsainākos tautas tērpus Latvijā. Tie grūtie pagātnes laiki ir pagājuši. Varbūt jāsāk atvērties arī liepājniekiem? Nebaidoties sevi patiesi parādīt, noteikti kļūsim vēl spēcīgāki un emocionāli bagātāki. Man ir sajūta, ka šeit, Liepājā, liepājniekiem tomēr trūkst īstās, patiesās vienotības sajūtas, atbalsta cits citam. Kad satiekamies, piemēram, Rīgā, tad apzināmies, ka mūs vieno kāda ļoti spēcīga saikne – mūsu dzimtā pilsēta Liepāja. Tad viens par otru priecājamies un atbalstam: “Mēs taču esam liepājnieki!”.
Kad tikko no Rīgas braucu uz Liepāju, gandrīz pie pilsētas robežas mani sagaidīja skaisti, balti eņģeļi. Arī citviet pilsētā viņi bija. Varbūt kāds no tiem var rotāt pilsētu visu gadu? Vēl trīs teikumus sarunas nobeigumā! Šis ir Zirga, tātad lielu iespēju gads. Gada sākumā no saviem eņģeļiem saņēmu vēstījumu, ka ieceres, kuras esam klusām auklējuši iepriekšējos gados, šogad ir iespēja piepildīt, tikai pašiem tam ir jānotic, jāatļauj notikt un jābūt pēc iespējas radošākiem. Ticība eņģeļiem sākas ar ticību sev , pasakot droši: “Jā, es to varu!”.
FOTO: Nesenā brauciena laikā uz Austrāliju. Maija un aiz viņas muguras Uluru.Foto no personīgā arhīva.
LOGS Mūsu planēta ir brīvās gribas planēta.
This site is registered on wpml.org as a development site. Switch to a production site key to remove this banner.
