Es lūdzu Tevi, Visaugstākais,
palīdzi man saprast sevi!
Saprast manu patieso dabu.
ar tīrās esības dzirksti.
Es zinu, ka tā ir vienota
ar mana dievišķā pirmsākuma liesmu.
Ja esmu es kaut ko aizmirsusi par savas dzīves misiju un par tās uzdevumiem,
tad lūdzu Tevi, Visaugstākais,
atgādini man par to.
Sūti savas zīmes un savus Eņģeļus,
lai Viņi mani vada par manu
Gaismas sievietes Ceļu.
Tādas sievietes, kas ir kā dzidra rasas lāse.
Sievietes, kas savienota
ar tīrām dabas enerģijām
un skaidru dievišķu apziņu.
Kas ir kā ugunskura liesma,
ap kuru visi mīļie pulcējas.
Kuras sirds vienmēr ir atvērta,
silta, maiga un mīloša.
Sievietes, kura, Visaugstākā vadīta,
apzinās savu Gaismas Ceļu.
Lai arī kas uz šī Ceļa notiktu ,
viņa droši stāv uz Zemes,
jo ir savienota ar dzimtas sieviešu spēku.
Viņa ir izpratusi savas dzimtas sievietes.
Viņa pateicas tām par gaismas dāvanām, kuras saņem.
Lūdzu es Tevi, Visaugstākais,
palīdzi man sirds skaidrai būt!
Jo, ja manā sirdī ir skaidrība,
tad visa pasaule reāla
un patiesa manā priekšā paveras.
Es zinu, ka viss, kas tur ir bijis, kas tur ir un būs, ir vajadzīgs tieši man manā Ceļā.
Es lūdzu Tevi, Visaugstākais,
sniedz man arī atpūtas brīžus,
kā Gaismas pieturas šajā Ceļā.
Lai tie brīži ir kā atgādinājums,
ka esmu Eņģeļu ieskauta.
Tad es apzinos,
ka pēc nakts vienmēr uzaust gaišs rīts.
Es, sieviete, varu šajā jaunajā rītā
vienkārši būt un tajā dzīvot.
Kopā ar Tevi, Visaugstākais, un Taviem Gaismas Eņģeļiem.
Es esmu Gaismas sieviete.
Vienota ar Zemi un Debesīm.
Maija Kadiķe
No grāmatas Sievietes svētība