Kad ir zudusi cerība un nav vairs prieka,
uzticies.
Kad esi pazaudējusi savu vistuvāko,
Kad nakts ir tik gara, ka nevari vairs sagaidīt rītu,
uzticies.
Kad esi skumjās, bailēs un neziņā,
uzticies.
Kad sāpju asaras spiežas tavās krūtīs,
uzticies.
Kad vairs neredzi jēgu savai dzīvei,
uzticies.
Kad esi aizvērusi visas durvis,
un Gaismai ir grūti sasniegt tevi,
uzticies.
Kad liekas, ka viss ir bijis veltīgi,
uzticies.
Kad daudzi ir tevi pametuši,
uzticies.
Arī tad, kad esi savā tumšākajā dzīves punktā,
uzticies.
Atrodi sevī šo Gaismas staru
un ej ar to uz priekšu.
Uzticies,
ka visam, kas ar tevi ir bijis un notiek tagad,
ir kāda liela nozīme.
Katrs notikums ir turpinājums kaut kam,
kas ar tevi ir bijis iepriekš.
Tu esi šo sakarību plūsmā.
Un tikai Tu pati vari izlemt,
vai turpināt iet ierasto ceļu,
vai varbūt apstāties, pārcirst visas saites,
kas vājina tavu spēku
un paņemt atpakaļ sevi pašu.
To gaišo, skaisto, viedo un mīlošo,
kas dzīvo tevī.
Uzticies!
Tad, kad Tu to ieraugi, atpazīsti un atzīsti sevī,
Tu vari paņemt atpakaļ savu spēku,
ko tik viegli līdz šim esi atdevusi citiem.
Tavs spēks ir tevī!
Uzticies!
Neviens nevar Tev to atdot,
kā tikai Tu pati.
Paņem pati sevi!
Uzticies!
Viss, ko Tu meklē ārpusē, ir tevī pašā.
Uzticies!
Atver savu iekšējo Gaismas Avotu!
Ej! Nebaidies no sava spēka!
Tikai Tu to vari paveikt!
Atslēdz tās durvis, pa kurām tik sen neesi gājusi.
Ej dziļāk sevī. Dodies iekšā nezināmajā.
Satiec visu, kas esi Tu.
Uzticies!
Ej tālāk.
Aiz tā visa ir Gaisma.
Uzticies!
Satiec sevi.
ESI!
Uzticies!
Klātesot Marijai Magdalēnai
Pierakstīja Maija Kadiķe
Pievienojies 10 minūtēm klusuma katru dienu 21.00 –
