Katrs, kas manī klausās, ir aicināts.
Katrs, kas mani sadzird, ir uzrunāts.
Cauri gadiem, gadsimtiem un gadu mijām esmu nācis pie jums.
Nekad nekas nav apstājies, viss ir bijis, būs un turpinās.
Sēklu, ko esmu iesējis, ir uzdīgusi daudzu sirdīs.
Tai ir jābūt tik stiprai, ka pati var parūpēties par sevi, apgarodama dzīvi ar ticību, klātbūtni un pateicības Gaismu.
Es gaidu jūs vistumšākajā naktī un izmisuma kliedzienā, jo tieši tad jūs atceraties par mani un Tēvu.
Esot tik tuvu blakus, esmu kā ozols, pie kura stumbra jūs atspiežaties, lai atgūtu savu spēku.
Es esmu kā jūra, kas nekad neizsīkst. Jums tikai ir jāsaņem drosme, lai ienirtu tajā un piepildītu katru savu šūnu ar manu klātbūtni.
Es esmu kā gaisa malks pēc kā esat izslāpuši tik ļoti.
Tā ir brīvība, ko kopā ar mani ieelpojat savās krūtīs. Sākumā tas var jūs mulsināt, jo nekad vēl neesat piedzīvojuši to tik dziļi.
Kad atbrīvojat sevi no važām, kurās ir bijusi iesprosta dvēsele, elpot kļūst viegli un plaši. Tāpēc turpiniet to, ejot arvien tālāk savā iekšējās atbrīves Ceļā.
Nekad vairs neaptājieties.
Vienmēr esiet modri un meklējiet mani.
Jo es soļoju blakus katram.
Tagad un vienmēr.
Pierakstīja Maija Kadiķe
