Kad Tu atver acis,
sajūtot saules gaismas pieskārienu saviem plakstiem,
pamostas arī tava mīlošā Gaismas sirds.
Atļauj tai ievilkt elpu un satikties ar šo dienu.
Katrs mirklis spēj ienest ko jaunu tavā esībā,
ja Tu uzticies un spēj ļauties Gaismas straumei,
kas nes tevi uz priekšu.
Arvien tālāk. Dziļāk. Patiesāk.
Atļauj sev mainīties.
Nav neviena, kas spēs to izdarīt tavā vietā.
Tikai Tu un tava mīlošā Gaismas sirds.
Uzticies tai un droši virzies uz priekšu.
Pārvarot pretestību sevī, Tu dod sev jaunu iespēju.
Tu atgriez sev savu cerību.
Tu pamodini sevī drosmi.
Tu atdod patiesību savām acīm.
Tava mīlošā Gaismas sirds lūdz tai sekot
un būt un dzīvot.
Atļauj sev prieku katru mirkli.
Atļauj sev to!
Jo katrs mirklis patiesi ir prieka vērts.
Tu esi dzīvs, Tu elpo, Tu esi!
Tas ir tik daudz.
Pateicies visam, kas Tev ir šobrīd.
Jo tik daudziem tā nav,
kas Tev liekas tik pašsaprotams.
Par šo dienu pateicies,
par maizes riecienu un par uguni pavardā.
Pateicies par draugiem
un par ne draugiem visvairāk pateicies,
jo viņi māca Tev mīlestību.
Tava mīlošā Gaismas sirds zin to visu.
Uzticies! Staro! Mīli! Esi !
Nav lielāka spēka par tevi pašu.
Tikai Tu vari to paveikt.
Izdari to priekš sevis!
Un savas mīlošās Gaismas sirds!
Klātesot Marijai Magdalēnai
