Kad apklust domas un norimst prāts,
es varu sevi dziļāk sajust un iepazīt.
Tikai izzinot sevi,
man tiek dota iespēja saprast pasauli.
Tā tagad ir tāda, kāda ir mana iekšējā dzīve.
Cik manī ir baiļu un šaubu,
tik to es jūtu un redzu arī ārpus sevis.
Cik manī ir gaismas un mīlestības,
tik tās ir arī pasaulē, kas ir man apkārt.
Es zinu un pieņemu, ka pati radu savu dzīvi.
Kopā ar tevi, Dievs, un taviem Eņģeļiem.
Es lūdzu visus Gaismas spēkus
-Palīdziet man modrai būt
un redzēt lietu patieso dabu!
Viss, kas ir katrā cilvēkā,
veido Zemes gaismas vai tumsas lauku.
– Atver manas acis, Dievs,
un turi tās plaši vaļā, lai es nevainoju citus,
bet spēju saskatīt īstos cēloņus.
Jo lielas lietas veidojas no mazām lietām.
Tagad es arvien skaidrāk redzu savu dzīvi.
Tagad es apzināti veidoju Zemes nākotni.
– Es lūdzu Tevi, Dievs, palīdzi man būt mierā.
Lai tas miers, kas ir manī,
ir ar atvērtām acīm un ar pilnīgu apzināšanos.
Tas ir kā iet pa naža asmeni
un saglabāt sevī līdzsvaru, būt tagad un šeit
jo tikai tā es varu to paveikt.
– Es lūdzu par sevi vispirms, Dievs,
jo, ja neesmu es sevi pamodinājusi,
tad manas lūgšanas nav skaidras,
un man ir grūti lūgt par citiem.
Par tiem, kuri sāk mosties un arī par tiem, kas vēl guļ.
Es zinu, ka nekad vairs nebūs tā, kā bija.
Arī es vairs neesmu tā, kas biju vakar.
Katra mans mirklis ir kopā ar Tevi, Zeme,
ar tavu ieelpu un izelpu,
ar tavu sirdspukstu un Dvēseles gaismu.
Es dzīvoju kopā ar Tevi.
šajā laikā, kad mīlestība satiekas ar to,
kas nav mīlestība.
Tas notiek manī un visā pasaulē.
Dievs, esi manā sirdī,
lai es redzu, jūtu un dzirdu Tevi caur sevi.
Lai manas acis kļūst redzīgākas,
ausis dzirdīgākas un sirds jūtīgāka.
Es lūdzu, ESI!
