Kad patiesa piedošana ienāk,
tā pārņem mani visu, manu ķermeni,
manu dvēseli, manu garu
un pasauli, ko esmu ap sevi radījusi.
Piedošana katrā manā šūnā ieplūst,
katrā asins lāsē un elpas vilcienā.
Līdz bezgalīgas piedošanas gaismā es staroju.
Lai piedod man mani Mīļie,
jo jūs es visvairāk sāpinājusi esmu.
Piedodiet man!
To lūdzu es no savas sirds visgaišākā avota.
Ar pateicību es jūsu piedošanu saņemu
un piedodu jums, Mīļie!
Tagad telpa ap mums ir tīra un brīva,
bezgalīgas beznosacījuma mīlestības piepildīta.
Tad gatava es esmu piedot sev.
Piedot to, ko izdarīju un ko neesmu spējusi izdarīt.
Un pieņemt sevi tādu, kāda es esmu.
Tagad jau pavisam cita.
Brīva. Maiga. Mīloša. Radoša.
Es laimīga esmu.
Un visi cilvēki ap mani laimībā staro.