Kad pasauli spēju apzināt
arvien skaidrāk un patiesāk,
es varu lūgties par tevi un par sevi, tēvs!
Tu esi sēkla un es tavs auglis.
Tu esi manas esības pamats.
Tu esi mans Ceļš pie Lielā Tēva.
Pazemībā esot, es Tev par to pateicos.
Katrs elpas vilciens tuvina mani Tev,
atbrīvojot no priekšstatiem,
kādos esmu dzīvojusi pirms tam.
Es dodu sev iespēju iepazīt tevi, tēvs,
no sirds un patiesi.
Tu un mamma esiet mani radītāji.
Es noliecies pie jūsu kājām
dziļā pateicībā par dzīvību, ko esat man devuši.
Mīlu jūs abus ar tādu mīlestību,
kāda manī ir šobrīd.
Atbrīvojot sevi no priekšstatiem,
kādos esmu līdz šim dzīvojusi,
dodu sev iespēju veidot
patiesākas attiecības ar tevi, tēvs!
Es speru apzinātu soli pretī Tev.
Mana dvēseles vibrācija
savienojas ar tavu dvēseles stīgu.
Mēs esam vienoti,
jo esmu tava miesa un asinis
un tava gara turpinājums.
Dvēseles Gaismā esot,
spēju patiesāk un dziļāk pieņemt tevi
kā cilvēku, kā vīrieti, kā personību.
Es dziļā cieņā noliecos tavā priekšā
un pateicos, ka Tu man esi.
Lai arī kas starp mums dzīvē ir bijis,
Tu esi mans tēvs.
Tavs stiprais un drošais plecs
tagad ir un vienmēr būs man blakus,
sniegdams atbalstu
dažādās dzīves stundās un situācijās.
Es piedodu Tev,
ja vēl kaut ko neesmu piedevusi.
Es lūdzu tevi – piedod man.
Mēs piedodam viens otram.
Es pieņemu tevi.
Tu pieņem mani.
Es pateicos Tev.
Mēs veidojam jaunas attiecības,
piepildītas ar mieru, izpratni,
dvēselisku siltumu un sirdsgudrību.
Tu esi ar mani.
Es esmu ar tevi,
mans tēvs.
